Drošas ēkas

Vajadzība pēc drošības ir viena no cilvēka pamatvajadzībām ⁽⁴²⁾, un ēkas pastāv, lai nodrošinātu cilvēkiem drošu patvērumu no apkārtējās vides. Tomēr vide kļūst skarbāka. Klimata pārmaiņas pastiprina ekstremālus laikapstākļus, urbanizācija palielina ēku ugunsgrēku sekas, un digitalizācija pastiprina kiberdrošības draudus. Tikmēr jaunas tehnoloģijas, kuras nonāk ēkās, rada jaunus drošības riskus.

Pastiprinās ekstrēmi laikapstākļi. Piemēram, ASV deviņi no desmit lielākajiem ārkārtēju nokrišņu gadiem laika posmā no 1910.°līdz 2024.°gadam ir notikuši kopš 1995.°gada ^(43). Visā pasaulē 2023.°gadā notika 170°plūdu katastrofas, kas ir divreiz vairāk nekā deviņdesmitajos gados ⁽⁴⁴⁾. Turklāt ciklonu intensitāte ir ievērojami palielinājusies, un pēdējo 30 gadu laikā tā ir ievērojami pieaugusi ASV ⁽⁴⁵⁾.

Urbanizācija palielina ēku ugunsgrēku ietekmi. Palielinoties cilvēku skaitam, kas dzīvo un strādā kādā teritorijā, ēku ugunsgrēku sekas kļūst arvien postošākas — šī tendence jau ir vērojama ASV, kur pēdējo desmit gadu laikā nedzīvojamo ēku ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 27 %, bet ar ugunsgrēkiem saistīto nāves gadījumu skaits — par 83 % ⁽⁴⁶⁾.

Ēku digitalizācija arī palielina to neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem. Kaspersky ziņo, ka gandrīz 40 % datoru, kas tiek izmantoti viedo ēku automatizācijas sistēmu pārvaldībai, ir saskārušies ar ļaunprātīgiem kiberuzbrukumiem ⁽⁴⁷⁾. Spilgts piemērs tam, kādus zaudējumus var nodarīt šķietami nenozīmīga IoT ierīce, ir hakeru ielaušanās kazino ar viedā termometra palīdzību tā vestibila akvārijā, kas ļāva piekļūt tā lielo spēlētāju datubāzei ⁽⁴⁸⁾.

Visbeidzot, jaunas tehnoloģijas rada jaunus drošības riskus. Piemēram, jauni aukstumnesēji ar zemu globālās sasilšanas potenciālu, ko izmanto dzesētājos un siltumsūkņos, var būt uzliesmojoši vai toksiski. Enerģijas uzglabāšanai izmantotās litija jonu baterijas ir pakļautas „termiskās noplūdes” riskam — procesam, kas izraisa akumulatora pārkaršanu, toksisku gāzu izdalīšanos un iespējamu aizdegšanos. 2023. gadā Apvienotajā Karalistē tika reģistrēts litija jonu akumulatoru izraisītu ugunsgrēku skaita pieaugums par 46 % ⁽⁴⁹⁾.

Drošības apsvērumi projektēšanā un ekspluatācijā kļūs aizvien svarīgāki, lai nodrošinātu, ka ēkas arī turpmāk nodrošina drošu vidi to iemītniekiem.

Proaktīvi pasākumi ēku aizsardzībai pret ekstremāliem laikapstākļiem ir ekonomiski izdevīgāki nekā remontdarbi pēc notikumiem. Plūdu apdraudētajos reģionos ēkās arvien biežāk izmantos ūdensizturīgus materiālus, piemēram, betonu vai PVC ķieģeļus, nevis ģipškartonu un saplāksni. Ēkām reģionos, kur nokrišņu daudzums ir liels, ir pastiprināti jumti un notekas. Teritorijās ar augstu krūmāju ugunsgrēka risku ēkās tiks izmantoti ugunsizturīgi materiāli, slēģi un sprinkleru sistēmas. Ēkas ciklonu apdraudētajās teritorijās tiks projektētas tā, lai izturētu spēcīgāku vēja slodzi ⁽⁵⁰⁾.

Pieaugošā ēku ugunsgrēku iespējamība un nopietnība noteiks augstākus ugunsdrošības standartus. Uzlaboti ugunsizturīgi materiāli, piemēram, uzliesmojoši pārklājumi un kompozītmateriāli, uzlabos uguns ierobežošanu. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmas, kurās izmanto savstarpēji savienotus sensorus un mākslīgo intelektu, uzlabos reāllaika uzraudzību un reaģēšanu. Uguns un dūmu izplatība ventilācijas kanālos arvien vairāk tiks kontrolēta ar motorizētiem vārstiem, jo ​​mehāniskie vārsti vairs netiek piemēroti. Ugunsdzēsības sistēmas attīstīsies, plašāk izmantojot ūdens miglas tehnoloģiju un videi draudzīgus ugunsdzēsības līdzekļus ⁽⁵¹⁾.

Aizvien pieaugošie kiberdrošības draudi, kā arī stingrāki noteikumi, piemēram, Eiropas Kiberdrošības akts, paātrinās drošu sakaru protokolu ieviešanu ēku automatizācijas un vadības sistēmās. Protokoli, kuros izmantotas tādas tehnoloģijas kā TLS šifrēšana un uz sertifikātiem balstīta autentifikācija, nodrošinās drošu, pret viltojumiem aizsargātu saziņu starp ierīcēm un sistēmām.

Visbeidzot, ar jaunajām būvniecības tehnoloģijām saistītajiem riskiem būs nepieciešamas mērķtiecīgas riska mazināšanas stratēģijas. Mehānisko iekārtu telpās, kurās izmanto aukstumaģentus ar zemu GSP, piemēram, R-290 (propāns) un R-717 (amonjaks), būs nepieciešami īpaši gāzes sensori. Tāpat telpas, kurās atrodas litija jonu akumulatori, tiks aprīkotas ar sensoriem, kas noteiks ūdeņradi un citas bīstamās gāzes, piemēram, etilēnu, propilēnu, metānu un oglekļa monoksīdu ⁽⁵²⁾.