Ziņošanas prasības un pārredzamība

Ilgtspējības pārskatu sniegšana paredz atklāt, kā uzņēmums integrē vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus un ko tas dara, lai tos uzlabotu. Ilgtspējas pārskatu standartu noteikšanā visā pasaulē ir iesaistītas gandrīz 20 organizācijas, tostarp bezpeļņas organizācijas, uzņēmumu konsorciji un Apvienoto Nāciju Organizācijas programmas, kas cenšas sasniegt dažādus mērķus⁽²⁹⁾.

Šī neviendabība padara ziņošanas standartu saskaņošanu par sarežģītu izaicinājumu. Piemēram, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ES Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīva (KPRD), ir jāsniedz pārskati saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartiem (ESRS), kas atšķiras no Vispasaules pārskatu sniegšanas iniciatīvas (GRI) izdotajiem plašāk izmantotajiem standartiem. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāievēro arī ES Taksonomijas regula, kurā uzsvērta ekoloģiski ilgtspējīga uzņēmējdarbība, un Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīva (CSDDD), kurā galvenā uzmanība pievērsta cilvēktiesībām un vides uzticamības pārbaudei ⁽³⁰⁾.

Lai gan atbilstība dažādām ESG prasībām var būt sarežģīta un dārga, visaptveroša ESG pārskatu sniegšana sniedz priekšrocības, kas neaprobežojas tikai ar atbilstību normatīvajiem aktiem. Uzlabota vides, sociālās atbildības un pārvaldības pārredzamība bieži vien veicina rīcību, ļaujot uzņēmumiem noteikt neefektivitāti, samazināt izmaksas un gūt ievērojamus finansiālus ieguvumus. McKinsey & Company pētījumā konstatēts, ka ESG efektīva īstenošana var ietekmēt uzņēmējdarbības peļņu līdz pat 60 %, piemēram, samazinot enerģijas vai ūdens patēriņu ⁽³¹⁾.

Investori ASV un Eiropā arī arvien vairāk prioritāti piešķir vides, sociālās atbildības un pārvaldības faktoriem kā stratēģijai riska un portfeļa nepastāvības mazināšanai ⁽³²⁾. Vides rādītājiem bieži tiek pievērsta liela uzmanība, jo īpaši brīvprātīgām saistībām ar Zinātniski pamatoto mērķa iniciatīvu (SBTi), kurai pievienojas daudzi vadošie uzņēmumi. Tomēr vienlīdz svarīgi ir arī tādi sociālie faktori kā iekštelpu gaisa kvalitāte, siltuma komforts, apgaismojums un trokšņa līmenis. Šie elementi tieši ietekmē iemītnieku veselību un labsajūtu, samazinot ilgtermiņa riskus, novēršot slimības un palielinot produktivitāti. Pašlaik 86 % no S&P 500 uzņēmumiem brīvprātīgi atklāj ESG datus, un caurskatāmība ir kļuvusi par standarta prasību, kas vairo investoru un klientu uzticību ⁽³³⁾.

Uzticami, augstas kvalitātes dati ir būtiski jēgpilniem ESG ziņojumiem. Tomēr daudzas ēkas saskaras ar grūtībām šo datu iegūšanā un integrēšanā. Kritiski svarīgi rādītāji bieži vien ir izkliedēti dažādās sistēmās, tiek sniegti nesaderīgos formātos vai konsolidēti manuāli, izmantojot vienkāršas tabulas, kas apgrūtina skaidru izpratni par darbību. Lai atrisinātu šīs problēmas, uzņēmumi arvien biežāk izmanto centralizētas pārskatu sniegšanas platformas un reāllaika uzraudzības sistēmas, kas apkopo un pārvalda datus par visu nekustamā īpašuma paketi lēmumu pieņemšanai un publisko pārskatu sniegšanai.

Precīza datu apkopošana detalizētos apjomos ļauj labāk izprast ēku darbību un optimizēt resursus. Piemēram, Vācijas „Heizkostenverordnung” jeb „Noteikumi par apkures izmaksām” nosaka detalizētu apkures un karstā ūdens izmaksu uzskaiti un sadali, liekot nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem uzstādīt ierīces, kas reģistrē individuālo enerģijas patēriņu un nodrošina ikmēneša patēriņa pārredzamību. Šādi noteikumi uzsver datu nozīmi ilgtspējības un efektivitātes veicināšanā. Līdzīgi, monitorings un ziņošana ir neatņemama dažu zaļo ēku sertifikācijas sistēmu sastāvdaļa, piemēram, RESET, kas paredz akreditēto IEQ monitoru pieslēgšanu RESET mākoņdatoram un datu ziņošanu ik pēc 30 minūtēm ⁽³⁴⁾.