Integrēta plānošana, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā

No 2000. līdz 2022. gadam pasaules būvniecības nozares darba produktivitāte pieauga par mazāk nekā 0,5 % gadā, ievērojami atpaliekot no 2 % produktivitātes pieauguma ekonomikā kopumā ⁽⁷²⁾. Cita starpā progresu kavē pastāvīgā projektu vadības metodoloģijas neefektivitāte un digitālo rīku trūkums plānošanā un progresa uzraudzībā.

Tradicionālās būvniecības projektu vadības metodoloģijas bieži vien neievēro sarežģītās savstarpējās atkarības starp amatiem. No katras puses tiek sagaidīts, ka tā pievērsīsies tikai saviem specifiskajiem uzdevumiem un centīsies sasniegt savus līgumā noteiktos mērķus. Šāda nošķirta pieeja rada ievērojamu fragmentāciju un interešu novirzīšanos ne tikai starp nozarēm, bet arī starp projekta plānošanas, īstenošanas un darbības posmiem.

Pašreizējie plānošanas procesi atspoguļo šo fragmentāciju. Tie sastāv no vairākām nesaistītām darbībām, tostarp arhitektūras projektēšanas, konstrukciju inženierijas un mehāniskās un elektriskās plānošanas. Šīs darbības var notikt secīgi vai paralēli, tomēr tās joprojām ir savstarpēji nesaistītas, un datu apmaiņa starp tām ir ierobežota. Šis datu apmaiņas pārtraukums pagarina projektu laika grafikus un bieži noved pie projektēšanas konfliktiem, piemēram, HVAC kanālu uzstādīšanas konfliktiem ar santehniku vai citām ēkas sistēmām. Šādas problēmas bieži tiek konstatētas tikai izpildes fāzē, kas prasa dārgas korekcijas uz vietas. Turklāt ēku automatizācijas ierīču nodošana ekspluatācijā joprojām lielākoties tiek veikta manuāli, tāpēc šajā procesā ir iespējamas kļūdas un ierīces nedarbojas optimāli. Ēkas 20+ gadu kalpošanas laikā apkopes iejaukšanās bieži vēl vairāk samazina efektivitāti.

Turklāt novecojušās progresa uzraudzības un kvalitātes kontroles metodes neļauj gūt ieskatu reālajā laikā, tāpēc projektu vadītājiem ir grūti proaktīvi identificēt un novērst vājās vietas.

Kopumā šīs problēmas bieži vien rada neatbilstības un kļūdas projekta izpildē, kas noved pie dārgiem pārveidojumiem un kavējumiem. Tas uzsver steidzamo nepieciešamību pēc integrētākas, digitalizētākas pieejas projektu plānošanai un īstenošanai.

Integrētāka un digitālāka pieeja plānošanai, uzstādīšanai un nodošanai ekspluatācijā var atrisināt iepriekš minētās problēmas. Tas paredz pieņemt jaunas projektu vadības pieejas, izmantot digitālos plānošanas rīkus un digitālās darba plūsmas pārvaldības platformas.

Jaunas, uz ciešāku sadarbību vērstas projektu vadības pieejas, piemēram, integrēta projektu īstenošana (IPD), palīdzēs saskaņot visu būvniecības projektā iesaistīto pušu intereses. IPD ir pieeja, kurā visi iesaistītie dalībnieki tiek iesaistīti jau no paša projekta sākuma, sniedzot savu pieredzi un daloties gan ieguvumos, gan riskos. Šāda pieeja mazina domāšanas atsvešinātību, līdz minimumam samazina projektēšanas konfliktus, novērš materiālu izniekošanu un pārveidošanu un, visbeidzot, nodrošina ātrāku projekta īstenošanu un zemākas izmaksas ⁽⁷³⁾.

Digitālās plānošanas rīki, piemēram, ēku informācijas modelēšana (BIM) vai ģeneratīvā projektēšana, atbalsta sadarbības projektu pārvaldības pieejas, un tie tiks pieņemti arvien vairāk. BIM piedāvā projekta fizisko un funkcionālo īpašību digitālu 3D attēlojumu, nodrošinot precīzu, aktuālu informāciju un kalpojot par uzticamu lēmumu pieņemšanas pamatu visā projekta dzīves ciklā. Ar mākslīgā intelekta palīdzību uzlabotie BIM rīki var arī automātiski identificēt potenciālās problēmas, pirms tās rodas, vai palielināt plānošanas efektivitāti un variantu apspriešanu, izmantojot uz algoritmiem balstītu un automatizētu plānošanu. Pētījumi liecina, ka 75 % BIM izmantotāju ziņo par pozitīvu ieguldījumu atdevi. Papildus projektēšanai BIM var arī modelēt izpildes grafikus (BIM 4D) un izmaksas (BIM 5D), palīdzot projektus īstenot laikā un budžeta ietvaros ⁽⁷⁴⁾. BIM izmantošana arī veido iespējas digitālajām kopijām, kas ir pamats darbības efektivitātes uzlabojumiem uzstādīšanas un nodošanas ekspluatācijā fāzēs ⁽⁷⁵⁾. Ierīces nodošanai ekspluatācijā nepieciešamos datus var lejupielādēt no mākoņdatora digitālās kopijas pirms piegādes, tādējādi ierīces var saņemt jau konfigurētas un gatavas uzstādīšanai objektā. Tas saīsina uzstādīšanas laiku uz vietas, samazina kļūdu skaitu un nodrošina vienmērīgu integrāciju starp sistēmām.

Visbeidzot, digitālie darbplūsmas pārvaldības instrumenti uzlabos materiālu apstrādi un progresa izsekošanu. Šie rīki ļauj optimizēt materiālu plūsmas un nodrošina būvniecības darbību uzraudzību reāllaikā. Šie rīki, ko papildina tādas tehnoloģijas kā, piemēram, ar dronu atbalstītas pārbaudes, ļaus precīzāk sekot līdzi progresam, apzināt iespējamos kavējumus, uzlabot pārskatāmību un pārredzamību, ļaujot projekta komandām ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.