Jauktas lietošanas un elastīgas telpas

Pandēmija strauji mainīja mūsu dzīves, darba un mijiedarbības veidu. Biroji kļuva tukšāki, tirdzniecības centri — pamestāki, mājas pārvērtās par darbavietām, jo cilvēki pielāgojās jaunajam dzīvesveidam.

2024. gada beigās biroju vakanču līmenis ASV bija 20,1 %. Tas ir 30 gadu augstākais rādītājs ar vairāk nekā 84 miljoniem m2 [900 miljoniem kvadrātpēdu] tukšu biroju telpu — pietiekami, lai Ņujorkas One World Trade Center aizpildītu 300 reizes ⁽⁶³⁾. Ilgtermiņā McKinsey & Company lēš, ka biroja telpu pieprasījums līdz 2030. gadam samazināsies par 13 %, salīdzinot ar pirmspandēmijas normām ⁽⁶⁴⁾. Tāpat mazumtirdzniecības platības saskaras ar ilgstošām problēmām, ko rada e-komercijas izaugsme, un tiek prognozēts, ka pieprasījums līdz 2030. gadam būs par 9 % mazāks nekā pirms pandēmijas ⁽⁶⁴⁾. Turpretim ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc dzīvojamām platībām palielināsies, un to veicinās nevis atgriešanās pie pilsētu centriem, bet gan iedzīvotāju skaita pieaugums, kas atbilst pirmspandēmijas tendencēm.

Šī atšķirība uzsver nepieciešamību pēc lielākām telpu pielāgošanās iespējām, kur telpas vairs netiek uzskatītas par kaut ko nemainīgu un pastāvīgu, bet gan par kaut ko dinamisku.

Ēkas spēja pielāgoties pārmaiņām kļūst par galveno faktoru tās ilgmūžībā, ekonomiskajos panākumos un oglekļa emisijās. Līdz ar to turpinās pieaugt pieprasījums pēc jauktas lietošanas un pielāgojamām ēkām.

Jauktas izmantošanas ēkas apvieno vairākas funkcijas, piemēram, dzīvojamo, komerciālo, biroju un izmitināšanas, vienā struktūrā, lai maksimāli palielinātu telpu efektivitāti un pielāgojamību. Dažādu izmantošanas veidu apvienošana vienā struktūrā sniedz tās iemītniekiem nepārspējamas priekšrocības: komerciālajiem īrniekiem — lielāku apmeklētību, bet dzīvojamām ēkām — lielākas ērtības. Jauktas lietošanas ēkas piedāvā priekšrocības arī to īpašniekiem. Tas ietver augstākas īres maksas, jo biroju telpām jaukta lietojuma vidē var būt līdz pat 33 % augstākas nomas cenas un lielāka elastība, lai pārvietotu telpas no viena lietošanas gadījuma uz citu ⁽⁶⁵⁾. Jau notiek pāreja uz jauktas lietošanas ēkām. Piemēram, ASV 2022. gada janvārī bija gandrīz 200 tirdzniecības centri, kuros bija plānots iekļaut dzīvojamās vienības, pārvēršot brīvo mazumtirdzniecības telpu par dzīvojamo platību ⁽⁶⁶⁾.

Šī pielāgošanās spējas koncepcija attiecas uz plašākiem arhitektūras risinājumiem un elastīgām ēkām. Elastīgās ēkas ietver konfigurējamus plānojumus ar pārvietojamām sienām, kas ļauj ēkām vienmērīgi pāriet no viena izmantošanas veida uz citu. Konfigurējami izkārtojumi veicina arī iekļauto emisiju samazināšanu, jo ēku vai to daļu kalpošanas laiks tiek pagarināts. Tomēr, lai nodrošinātu šo elastīgumu, ir nepieciešama infrastruktūra, piemēram, moduļu elektroinstalācijas, santehnikas un HVAC sistēmas, ko var pielāgot dažādām konfigurācijām vai slodzēm bez plašiem remontdarbiem. Cīrihē veikts pētījums parādīja, ka pārvietojamu sienu un neatkarīgu tehnisku sistēmu iekļaušana biroju ēkā varēja radīt gandrīz 550 miljonus ASV dolāru lielu vērtību, pārveidojot brīvās telpas par kopstrādes vai dzīvojamām telpām, tādējādi samazinot neizmantoto telpu risku par vairāk nekā 70 % ⁽⁶⁷⁾. Tāpat inovatīvas liftu sistēmas tagad ļauj vienu liftu grupu izmantot vairākiem lietojumiem, piemēram, dzīvojamo, biroju vai viesnīcas vajadzībām, tādējādi atvieglojot pielāgošanos mainīgiem lietojumiem vai pasažieru grupām ⁽⁶⁸⁾. Tomēr šie elastīgie projekti rada arī izaicinājumus. Sarežģītākām elektroinstalācijas, santehnikas un HVAC sistēmām bieži vien ir augstākas sākotnējās izmaksas un, ja tās nav pareizi īstenotas, arī lielāks enerģijas patēriņš salīdzinājumā ar pielāgotiem projektiem. Lai maksimāli palielinātu elastīgo telpu ilgtermiņa vērtību, ļoti svarīgi ir līdzsvarot pielāgojamību, rentabilitāti un ilgtspēju.