Kvalificētu speciālistu trūkums

94 % būvniecības uzņēmumu ziņo, ka kvalificēta personāla atrašana ir galvenais izaicinājums ⁽³⁵⁾. Kvalificētu speciālistu trūkums būvniecības nozarē ir saistīts ar vairākiem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, nozarei ir slikts tēls, jo darbs būvniecībā bieži tiek uztverts kā fiziski smags, ar garām darba stundām un sarežģītiem apstākļiem, kas attur jauno paaudzi no darba šajā nozarē. Otrkārt, daudzās valstīs trūkst profesionālās apmācības un stažēšanās programmu, lai novērstu specializētu profesiju, piemēram, elektriķu, cauruļvadu montieru, ventilācijas tehniķu vai sistēmu integratoru, trūkumu ēku tehnoloģiju jomā. Treškārt, darba ņēmējus ar savstarpēji izmantojamām prasmēm bieži vien piesaista citas nozares, kas piedāvā labāku atalgojumu vai labākus darba apstākļus, un šo tendenci paātrināja COVID-19 pandēmija, kuras dēļ daudzi darba ņēmēji pameta nozari uz visiem laikiem.

Pieaugot urbanizācijai, spiediens palielināsies ⁽³⁶⁾, jo augs pieprasījums pēc jaunām būvēm. Vienlaikus, lai sasniegtu oglekļa dioksīda emisiju nulles mērķus, modernizācijas rādītājiem globāli ir jāpalielinās vairāk nekā divas reizes — dažos reģionos pat vairāk —, un papildu slodzi radīs arī komerciālā nekustamā īpašuma pielāgošana, reaģējot uz hibrīda darba tendencēm. Turklāt daudziem darba ņēmējiem tuvojas pensionēšanās vecums. McKinsey & Company lēš, ka līdz 2032. gadam ASV būs pensionējušies 16 % mūsdienu celtnieku un 29 % HVAC mehāniķu. Tajā pašā laikā saglabāsies augsts amortizācijas līmenis, jo nozari pametīs 1 194 000 būvstrādnieku un palīgu un 239 000 HVAC&R mehāniķu. Rezultātā līdz 2032. gadam ASV vien būs jāaizpilda 1 514 000 būvdarbu un 380 000 HVAC darbavietu ⁽³⁷⁾. 2023. gada Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) ziņojums par darbaspēka trūkumu atklāj līdzīgu tendenci Eiropā. Divpadsmit valstis ziņo par būvstrādnieku trūkumu, un sešas valstis to uzskata par ļoti smagu. HVAC mehāniķu trūkst vienpadsmit valstīs, no kurām sešas valstis ir klasificētas kā nopietnas ⁽³⁸⁾.

Lai novērstu pieaugošo kvalificētu speciālistu trūkumu, būvniecības un HVAC nozarēm ir jāuzlabo to tēls, jāiegulda izglītībā un apmācībā, jāievieš jaunas tehnoloģijas un jāsadarbojas ar valdībām, lai īstenotu atbalstošu politiku. Šīs plaisas pārvarēšana ir ļoti svarīga, lai apmierinātu darbaspēka pieprasījumu un sasniegtu oglekļa dioksīda emisiju nulles vērtības mērķus.

Lai piesaistītu jauno paaudzi kvalificētajiem arodiem, ir jāuzlabo nozares tēls. Aptaujas liecina, ka 74 % Z paaudzes pārstāvju uzskata, ka profesionālā apmācība ir stigmatizēta salīdzinājumā ar četru gadu universitātēm, un tikai 5 % vecāku veicina profesijas izvēli ⁽³⁹⁾. Turklāt nepietiekami pārstāvētās grupas paliek neizmantotas. Eiropā sievietes veido tikai 2 % celtniecībā strādājošo un 0 % HVAC mehāniķu ⁽³⁹⁾. ASV HVAC darbinieku sieviešu īpatsvars ir 2,6 %, tikai nedaudz lielāks ⁽⁴⁰⁾.

Ļoti svarīga ir arī izglītības un apmācības paplašināšana. Profesionālajai apmācībai, sertifikācijai, stažēšanās iespējām un apmācībai darba vietā jābūt pieejamai arī tiem darba ņēmējiem, kas nav ieguvuši izglītību, un tiem, kas maina profesiju. Tādas programmas kā ROVC Nīderlandē, kas ik gadu apmāca 15 000 speciālistu, ir veiksmes paraugs. Pašreizējā darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšana ir vienlīdz svarīga, jo 35–45 % Eiropas renovācijas darbinieku ir jāapmāca tādās jomās kā izolācija, ventilācija vai siltumsūkņi ⁽⁴¹⁾. Profesionālās apmācības programmas arī ir jāpārveido, integrējot mākslīgo intelektu, kiberdrošību un programmatūras inženieriju līdzās tradicionālajām zināšanām.

Augošās darbaspēka izmaksas veicinās tehnoloģiskās inovācijas, lai palielinātu efektivitāti. Komponenti, kuri paredzēti instalēšanai bez kļūdām, samazinās apmācības vajadzības, savukārt paplašinātā realitāte var vadīt darbiniekus uz vietas vai savienot viņus ar attāliem ekspertiem. Turklāt saliekamie un modulārie būvkonstrukcijas elementi, piemēram, stāvvadu zonas un fasādes, prasa mazāk darbaspēka, saīsina termiņus un uzlabo kvalitāti.

Visbeidzot, būtiska ir arī atbalstoša politika, tostarp atvērtas imigrācijas sistēmas, kuras ļauj ārvalstu darba ņēmējiem, kuri tradicionāli ir palīdzējuši risināt darbaspēka trūkumu, pievienoties darbaspēkam.